Divi Lauri

Lauris, 8 gadi.

Viens no sarežģītākajiem bērniem pēdējā laikā. Bet, ne jau sliktā ziņā. Lauris ir ļoti viegli nokaitināms un pārējie puiši to sajutuši, to tik vien darījā kā viņu kaitināja. Viņus tas uzjautrināja. Laura reakcijas bija dažādas, gan lamāšanas (ar vārdiem, kurus 8g. vecam puisim, vēl nevajadzētu zināt), gan psihošana, gan dūru vicināšana.

Kad pasaucu Lauri pie sevis un jautāju kādēļ viņš tā dara, mēs ļoti forši varējām aprunāties. Atbilde vienkārša: “Viņi mani kaitina!”. Mēģinājām parunāties, viņam ir vecāka māsa ar kuru ļoti labi saprotas, nestrīdās. Teicu Laurim, ka viņš ir ļoti foršs puisis, tikai nevajag darīt pāri pārējiem. Ja kaitina, lai ir gudrāks un nekaitinās… :)

Nometnes laikā Lauris regulāri pienāca pie manis, aprunājās, samīļojās…

Noslēguma aplī pie lietām, kas nometnē nepatika, 85% dalībnieku atbildēja, ka nepatika Lauris un viņa klātbūtne nometnē.

Bet, Lauris teica, ka viņam nepatika lietus… :)))

Citreiz varētu šķist, ka šādiem bērniem ir mīlestības trūkums, bet satiekot mammu un redzot to dažu minūšu komunikāciju, Lauris nav tas gadījums!

Tie bija divi Lauri!

Viens ar kuru var forši parunāties, samīļoties - otrs, kurš lamājas, psiho un sit.

Divas personības, kurām iekšā izskatās, ka ir ļoti grūti. Un atsauksies tas Lauris, kuru sauks!

Bet, varbūt tās nav 2 personības, bet gan Dvēsele, kura cīnās ar …….

Un te noteikti būs daži, kuri uzreiz sapratīs ar ko. :)